“Der Spiegel gjermane ne vitin 1982: UDB-ja ishte e perfshire ne rastin e Gërvallës dhe Zekës”

“Der Spiegel gjermane ne vitin 1982: UDB-ja ishte e perfshire ne rastin e Gërvallës dhe Zekës”

“Der Spiegel gjermane ne vitin 1982: UDB-ja ishte e perfshire ne rastin e Gërvallës dhe Zekës”

“Der Spiegel gjermane ne vitin 1982: UDB-ja ishte e perfshire ne rastin e Gērvallēs dhe Zekēs”-Der Spiegel: 1982, ja si u pērfshi UDB-ja nē a ten,tatin mbi Gērvallēn e Zekēn.Nga MUHARREM BLAKAJ:Çfarē rēndēsie kanē aktivitetet e shqiptarēve nē ekzil pēr Beogradin nuk e dēshmon vetēm ma sa,kra nē Hailbron.Surla i vizitonte shokēt e konsullatēs dhe i informonte ata pēr veprimtaritē e njerēzve nē ekzil. Njēherē, siç i kujtohet shoferit tē tij, e vizitoi dikush vetē Surlēn. Mysafiri kērcēnues (Surla shoferit: „Duhet t’ ruhemi kētij njeriu“) ishte gjenerali i shērbimit sekret Milan Shashiç. Nē mars tē vitit 1981, menjēherē pas shpērthimit tē tra,zirave nē Kosovē, filloi tē veprojē treshi nē Frankfurt.Salihi gjurmonte shprehitē e jetēs sē Zenelaj dhe i dērgonte Tozos informacione. Edhe Surla filloi tē veprojē dhe u pērfundua plani konkret i v ra,sjes. Disa gjurmē dhe dēshmitarē dokumentojnē se me sa pērkushtim kanē vepruar agjentēt. Agjenti i parē tē cilin e caktuan pēr Zenelajn ishte njē kroat nē ekzil, por ai demaskoj urdhēr,dhēnēsit nēpērmes deklaratave tē tij nē procesin gjy,qēsor. As agjenti i dytē nuk e mbajti fshehtēsinē. Ante Kujundzic ishte rekrutuar nga Tozo si v ra,sēs, kur iu hap shokēve tē tij kroatē nē ekzil.

Sē shpejti poI,icia gjermane i dinte hollēsitē e pērgatitjeve pēr a ten,tat. Organet gjermane nuk kishin vepruar nē mēnyrē tē kujdesshme. Kroatit Ante Kujundzic i kishte folur njē bashkēkombēs i panjohur nē prill tē vitit 1981, nē stacionin e trenit nē Frankfurt. I kishte thēnē me e thirr njē „person me rēndēsi“ dhe t’i paraqitet me emrin „Studenti i muzikēs.“Pastaj i kishte dhēnē njē numēr telefoni – 21 77 01 – dhe e kishte udhēzuar qē kur tē thērriste secilēn shifēr ta mblidhte me numrin dy. Nē lidhjen telefonike 43 99 23 ishte lajmēruar konsullata e pērgjithshme jugosllave. Kēshtu ishte vendosur kontakti me Tozo-n. Kujundzic-in e kishin urdhēr,uar pēr ta gjurmuar shqiptarin Zenelaj. Si shpērblim atij Tozo i ofronte para, dokumente tē reja dhe pērkrahje pēr ta fituar azilin politik nē Republikēn Federale Gjermane. Nē njē takim tjetēr Tozo ia dha njē pasaportē, pēr çdo rast, nēse duhej ta lēshonte vendin shpejt. Kujundzic: „E pata tē qartē se me siguri duhej ta v ri,sja dikē.“ Agjenti hoqi dorē nga ky plan dhe i informoi autoritetet gjermane.Si rrjedhim, poI,icia e mori nē mbrojtje tē rrezikuarin Zenelaj. Pēr t`ua treguar komplotistēve kētē, poI,icēt gjermanē e dērguan Zenelajn nē mēnyrē demonstrative pēr shetitje para konsullatēs jugosllave. Njē herē tjetēr duke shētitur nē njē kopsht zoologjik, Zenelajn me pērcjellēsit e tij e vēzhgonin agjentēt jugosllavē dhe kēshtu ata u vērejtēn edhe njēherē nga gjermanēt. Zenelaj ra nē rrezik me mendjelehtēsinē e vet: Ai kishte treguar nē rrethin shoqēror se ishte i mbrojtur dyfish, d.m.th. edhe me njē jelek kundēr-pIumb. Njēri qē e kishte dēgjuar kētē ishte nēn shērbimin e Surla-s. Kēshtu jugosllavēt e planifikuan njē plan, qē kundērshtarin e tyre ta mano,vronin nē njē situatē, qē ai tē detyrohet ta zhveshē jelekun e tij kundēr-pIumb. Njē grua duhej ta kryente kētē punē dhe pastaj ta go,diste me pistoIetē.

Kur kishte pyetur deputeti i CSU-sē Fritc Vitman nē vjeshtē tē vitit 1981, se cilat janē reagimet e Bonit lidhur me sjelljet e Beogradit, e mori njē pērgjigje tē shmangshme. Boni deklarohet lidhur me kēto raste, thoshte ministrja Hildegard Ham-Bryher, vetēm atje ku ēshtē e arsyeshme dhe e dobishme. Krahas proceseve gjy,qēsore ka aty-kētu edhe vetē dēshmi pēr veprime tē UDB-sē. Nē ambasadēn jugosllave ka qenē njē diplomat bashkē,bisedues i poI,icisē gjermane, Tomo Renac, i cili pyetjet vetēm i pērcillte pēr Beograd dhe kurrē nuk pērgjigjej.Nē shumicēn e rasteve vetēm i rrudhte krahēt. Arsyen pēr kētē stil tē mbajtur gjermanēt e nuhatēn, kur ra nē duar tē tyre njē letēr qē Renac e kishte dērguar nē Beograd. Aty Renac, si njē agjent i ofenduar ankohej se: „Po mundohen me masa propa,ga ndistike dhe penaIe pēr t’i bērē tē pamundura aktivitetet e sigurimit tē shtetit jugosllav nē RF tē Gjermanisē. Nē njē pritje shefi i poI,icisē sē Bonit ka tēr,hequr vēmendjen se kishte fakte sē diplomacia jugosllave ēshtē tepēr aktive nē RFGJ. Kjo na detyron tē arrijmē nē pērfundim se puna nē RF tē Gjermanisē ēshtē bērē shumē e komplikuar.“ Hetuesit gjermanē nuk prisnin shpērblim nga shērbimet jugosllave. Kur para pak kohe njē pro ku,ror i Frankfurtit paralajmēroi se nē rastin e shqiptarit Zenelaj sē shpejti do tē fillojē me marrē „hetime nē Jugosllavi,“ nuk deshi askush t’i jepte zemēr. Njē mbrojtēs i shtetit nē Bon tha: „Lidhur me kētē ne vetēm kemi qeshur.“

Leave a comment

Your email address will not be published.