Revista e njohur franceze po habit te gjithe me artikullin per Shqiperine: “Shqiperia, det, diell, dashuri dhe mikpritje”

Revista e njohur franceze po habit te gjithe me artikullin per Shqiperine: “Shqiperia, det, diell, dashuri dhe mikpritje”

Revista e njohur franceze po habit te gjithe me artikullin per Shqiperine: “Shqiperia, det, diell, dashuri dhe mikpritje”

Revista e njohur franceze po habit te gjithe me artikullin per Shqiperine: “Shqiperia, det, diell, dashuri dhe mikpritje”.Revista e njohur franceze: Shqipēria, det, diell, dashuri dhe mikpritje.Shqipēria ish-ko,muniste, njē xhevahir pēr t’u zbuluar nē Ballkan“Bregdet me ujēra tē kristalta, turizēm mjekēsor dhe dēshmi tē diktaturēs komuniste: atraksione tē panjohura tē Shqipērisē”, nis shkrimin revista e njohur franceze, “Petit Futé”, qē botimin e radhēs ia ka kushtuar Shqipērisē.“Shqipēria, njē vend mes Italisē dhe Greqisē, ka pasur gjithmonē njē shpirt evropian. Nē 30 vite demokraci, vendi i vogēl ish-ko,munist duket se e ka kapur kohēn e humbur dhe kjo vērtetohet kur i afrohesh qendrēs sē kryeqytetit Tiranē, pasi ke dalē nga aeroporti “Nēnē Tereza”. I pēr,mendur vitet e fundit si njē destinacion trendi nē artikujt dhe guidat turistike, Vendi i Shqiponjave rekomandohet jo vetēm pēr vijēn bregdetare me ujērat e kristalta, por edhe pēr ecjet e mrekullueshme qē mund tē bēhen nē malet e veriut dhe pēr gastro,nominē e tij tradicionale. Produktet natyrore dhe organike tē disa rajoneve kontribuojnē pēr ta bērē atē njē nga kuzhinat mē tē shēndetshme nē Europē!”, shkruan pēr revistēn franceze tē guidave turi,stike, Tanguy Revault.

Turizmi mjekēsor, zbulimi i fundit i turistēve tē huajVitet e fundit, terri,tori ballkanik, buzē Adriatikut dhe Jonit, ēshtē kthyer nē njē nga destinacionet e preferuara pēr ushtrimin e turizmit mjekēsor. Dritan Gremi, themelues dhe drejtor i Klinikēs Gremi, punon qē prej mē shumē se 10 vjetēsh nē fushēn e turizmit dentar.Mē tepēr se 15 mijē pacientē nga Italia, Franca, Belgjika, Anglia, por edhe nga vende mē tē largēta si Shtetet e Bashkuara tē Ame,rikēs frekuentojnē klinikēn e tij. E vendosur nē njē nga rrugēt mē tē njohura nē qendēr tē Tiranēs, kjo klinikē ofron trajtime tē ndryshme: operacione tē avancuara dentare, mbjellje tē dhēmbēve, montim tē kurorave, fasetave apo edhe protezave fikse dentare dhe implanteve tē tjera dentare, tē gjitha me cilēsi tē certifikuar CE. Mjekē tē kualifikuar kujdesen pēr klientēt tē cilēt pērfitojnē nga teknologjia e avancuar. Falē sistemit tē taksave nē vend, ata pērfitojnē edhe çmime shumē mē tē ulēta se ato nē vendet fqinje tē Europēs Perēndimore.Klinika ofron njē gamē tē gjerē shēr,bimesh, duke filluar nga pritja e pacientēve nē aeroport e deri tek akomodimi i pērfshirē nē njē nga strukturat komode hoteliere qē i pērkasin sipērmarrēsit, dhē,nien e kujdesit dentar si dhe organizimin e vizitave turistike gjatē fundjavave. Kjo pērfshin tendencēn e re qē tērheq shumē turistē evropianē: turizmi i lidhur me zbulimin e njē ish-di,ktature. Ashtu si trendi i ri i momentit qē bazohet nē interesin pēr tē kaluarēn komuniste tē vendit, dikur njē nga diktaturat mē tē egra nē rajon. Udhētarēt evropianē vij,nē nē numēr tē madh, kureshtarē pēr tē eksploruar kētē trashēgimi.Historia e Shqipērisē nē kohēn e diktaturēs, njē atraksion pēr turistēt.Me gjithē pa,sionin e njē njeriu qē e do thellēsisht vendin e tij, Dritan Gremi na zbulon njē nga specialitetet e turizmit aktual nē Shqipēri: njohjen e njē ish-diktature ko,muniste. ‘Jeto si nē kohēn e komunizmit’, njē nismē shumē interesante tē cilēn ai e konsideron si mision. Sipas tij, pērballja e tē huajve me regjime auto,ritare nga mē tē ashprat tē Lindjes sē kontinentit evropian ka diçka thuajse ekzotike. Ndonēse nuk hyn nē detaje rreth projektit, ai e bēn tē qartē se objektivi nuk ēshtē vetēm tē ofrojē njē udhētim nē tē kaluarēn komuniste, por edhe tē ndajē disa nga pērvojat e jetuara nga shqiptarēt gjatē kēsaj periudhe. ‘Ēshtē njē mēnyrē pēr tē treguar se si kemi jetuar pēr 50 vjet, njē detyrē kujtese pēr tē mos harruar tē shkuarēn, e cila nēse harrohet rre,zikon tē pērsēritet’, thotē ai.

‘Pēr shumē vite shqiptarēt kanē jetuar nē njē sistem qē ka pasur njē ndikim tē thellē nē jetēn e tyre. Mē veçanērisht brezi i prindērve tanē qē e kaluan pjesēn mē tē madhe tē jetēs sē tyre nēn njē sistem tē krahasueshēm me atē tē Kore,sē sē Veri,ut tē sotme. Ēshtē koha qē tme,rri i sē kaluarēs tē pērdoret pēr njē arsye tē mirē”, thotē ai.Kthim nē historinē e Shqipērisē dhe tē diktaturēs sē HoxhēsE sunduar me grusht tē hekurt nga Enver Hoxha dhe sistemi komunist pēr mē shumē se 45 vjet (1944-1990), Shqipēria ishte gjatē kēsaj periudhe vendi mē i izoluar nē botē.Hoxha u kujdes tē spastronte territorin dhe tē pushkatonte kēdo qē kundērshtonte sistemin, pērfshirē miqtē e tij mē besnikē. Pēr,veç pēr,balljes me varfērinē, shqiptarēve iu desh tē vuanin edhe dēnime, burgosje dhe persekutime tē çdo zēri qē ngrihej kundēr pushtetit tē kohēs. Udhētimi drejt vendeve tē ko,munizmit shqiptar nis me njē vizitē nē “Shtēpinē e Gjetheve”, njē nga mē interesantēt dhe mē tē diskutueshmit nē Tiranē. Atje shihen mjete survejimi tē kohēs, tregohet si fshiheshin çimkat nē objekte dhe shtēpi apo edhe njē pallto nē tē cilēn fshihej njē aparat fotografik pēr t’u pērdorur pēr spiunazh. Njē film shfaqet vazhdi,misht nē muze.BUNK’ART ēshtē njē kryevepēr e vērtetē e artit bashkēkohor, njē bunker qē daton nga epoka e Luftēs sē Ftohtē qē tani mban njē nga muzetē mē eksperimentalē nē krye,qytetin shqiptar. Nē kētē hapēsirē ekspozite nēntokēsore, historia dhe arti bashkēkohor ndērveprojnē. Projekti BUNK’ART mori formē nē vitin 2014 nē periferi tē Tiranēs me hapjen e BUNK’ART 1. Ai vazhdoi nē nēntor 2016 me hapjen e BUNK’ART 2, nē qendēr tē kryeqytetit. Njē tjetēr vend qē duhet parē ēshtē burgu i Spaçit. Ai strehoi kundēr,shtarēt e regjimit komunist deri nē vitin 1991, vit i rēnies sē diktaturēs, dhe funksionoi edhe mē gjatē se gul,agēt e BRSS. Tē bu rg,osurit atje u detyruan tē bēnin nē njē jetē çnjerē,zore, tē punonin nē minierat e bakrit qē ndodheshin pranē strukturēs. “Njē ferr i vērtetē” siç dēshmojnē tē mbijetuarit, tē cilēt do tē ruajnē pērgjithmonē nē kujtesē mizoritē e kryera gjatē viteve mē tē errēta tē histori,sē shqiptare.Nga Veriu nē Jug, njē natyrē qē ka gjithçka pēr t’u pēlqyerShqipēria, njē territor qē ndodhet mes Ballkanit dhe Detit Mesdhe, aspiron tē integrohet shumē shpejt nē BE dhe ka pērfituar prej vitesh nga lēvizja e lirē e njerēzve nē zonēn Shengen.

Vendi ēshtē i famshēm sidomos pēr mikpritjen e tē huajve. Riviera shqiptare shtrihet nē mē tepēr se 100 km nga Vlora nē Sarandē.Nē tē gjejmē male qē dominojnē bregdetin shkēmbor, ndērsa plazhet e Gjipesē dhe Palasēs, me rērēn e bardhē dhe nuancat e blusē, janē ndēr mē tē bukurat nē vend. Parku arkeologjik i Butrintit dhe teatri i tij madhēshtor romak, i mbrojtur nga UNESCO, ēshtē njē nga destinacionet mē tē rēndēsishme kulturore dhe do tē jetē pjesē e udhētimit.Bukuritē e Veriut si nē dimēr dhe nē verē.Parku Kombētar i Luginēs sē Valbonēs, nē zemēr tē Alpeve, ofron peizazhe tē mahnitēse dhe tē paprekura, ujēvara, pyje dhe lugina qē lēnē pa fjalē çdo amator tē ecjes malore.Nē Vjosē dhe Osum praktikohet rafting dhe gjatē njē ndalese nē Pērmet, mund tē shijohet mish bio, produkte qumēshti dhe veçanērisht glikoja e famshm e rrethit qē mbetet nē majat e artit tē kuzhinēs.Ata qē janē tē dhēnē pas hist,orisē duhet tē vizitojnē edhe Gjirokastrēn dhe Beratin, ndērsa nē Korçē gjendet ai qē vendasit e quajnē “Parisi i vogēl”. Nē qytetin antik tē Apolonisē, rrēno,jat dēshmojnē tē kaluarēn e tij tē lavdishme. Dhe pamja pērtej kodrave ēshtē njē burim frymēzimi pēr ata qē pēlqejnē fotografinē.Njē arsye mē shumē pēr tē vizitu,ar Tiranēn nē 2022Tirana ēshtē njē metropol i pērshtatshēm pēr tē gjithē udhētarēt! Muzeumet apo teatri, shētitjet nē natyrē, monumentet historike dhe aktivi,tetet kulturore, ka diçka pēr tē gjithē.Nuk mund tē mos pērshkohet edhe lagjja e Bllokut (zonē e autorizuar mē parē vetēm pēr drejtuesit), vendi i qytetit qē jet,on nga klubet e natēs dhe performancat e muzikēs live. Njē lagje herē e thjeshtē, herē mondane.Gjithsesi, pjesa mē e gjallē e qytetit dhe qē gjithmonē zien. Krahas takimeve me njerēz qē e duan jetēn dhe e shijojnē çdo moment, 2022 ofron njē arsye mē shumē pēr tē vizituar kryeqytetin shqiptar.I shpallur Kryeqytet Eur,opian i Rinisē pēr njē vit, gjatē kēsaj periudhe do tē ofrohet njē gamē e gjerē aktivitetesh rreth temave tē ndryshme. Dhe sigurisht, tema kryesore ēshtē rinia.

Leave a comment

Your email address will not be published.